Par GRIFS AG

Jaunumi

DNKA: Ēnu darboņi – apsardzes nozares augonis

2017-09-22 09:02
Lielais ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē ne tikai kropļo konkurenci, bet arī kaitē apsardzes nozares prestižam un klientu iespējai saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. Drošības nozares kompāniju asociācija (turpmāk – DNKA) apvieno nozares vadošos uzņēmumus, un tās aprēķini liecina, ka apsardzes nozares negodīgie darboņi gada laikā valstij nodokļos nesamaksā vairākus desmitus miljonus eiro. Diemžēl valsts ir nonākusi situācijā, kad tās īpašumus apsargā uzņēmumi, kuri tajā pašā laikā valstij nemaksā nodokļus. Cik gan ilgi vēl šāds absurds turpināsies?

Nesodāmības sajūta

Patlaban Latvijas apsardzes pakalpojumu tirgū darbojas ap 453 dažādu uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa jeb 63% sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Tieši fiziskās apsardzes pakalpojumu sniedzēji ir lielākā riska grupa, ja runājam par nodokļu nemaksāšanu. Par nozarē esošo ļoti augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru zina ne tikai paši nozares uzņēmumi, bet arī uzraugošās valsts institūcijas, kuru cīņa ar nelikumībām dažādu iemeslu dēļ nav pietiekoši sekmīga – jauni risinājumi netiek ieviesti pietiekami ātri, un valsts iestādēm trūkst efektīvu instrumentu un resursu problēmu risināšanai.

Nozares atbildīgie un godīgie uzņēmumi pastiprinātu iesaisti problēmu risināšanā galvenokārt sagaida no Valsts policijas puses, jo tieši šī institūcija izsniedz licences apsardzes uzņēmumu darbībai, eksaminē un izsniedz sertifikātus apsardzes darbiniekiem. Nozares eksperti uzskata, ka Valsts policijas skatījums uz nozari un tajā pastāvošajām problēmām itin bieži ir pārāk šaurs un tā vairāk pārrauga licenču un sertifikātu esamību, īstenojot parastas birokrātiskas procedūras. Tajā pašā laikā netiek kontrolēta uzņēmumu saimnieciskā darbība, analizējot arī to finanšu rādītājus.

Viens no indikatoriem, ko ir visvieglāk izkontrolēt un kas liecina par uzņēmuma darbību baltajā vai pelēkajā zonā, ir vidējā atalgojuma apmērs. Daudzām apsardzes firmām tas, salīdzinot ar pārējām, ir nesalīdzināmi zemāks un attiecīgi arī signalizē par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Aplokšņu algas un nodokļu nemaksāšana sniedz īpaši negodīgas, taču ļoti ievērojamas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kas nodokļus maksā. Aizdomas par nepilnīgu nodokļu nomaksu rada nepietiekams sociālo iemaksu apjoms par vienu darbinieku, kā arī apgrozījuma un kopējo valsts budžeta iemaksu attiecība. Ja uzņēmuma kopējo nodokļu iemaksu gada apjoms, kas dalīts ar apgrozījumu, ir mazāks nekā 50%, pastāv aizdomas par nepietiekamu nodokļu nomaksu. Šādā gadījumā ne jau tikai Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāreaģē un jānoskaidro iemesli šādai situācijai. Tas būtu jādara arī Valsts policijai, kurai, pārzinot nozares biznesa specifiku, būtu jāvēršas pie uzņēmuma pēc skaidrojuma, kādēļ uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms ir tik zems. Galu galā, no šiem nodokļiem arī policisti saņem algas.

Nesakārtotais spēles laukums

Lai arī pēdējos gados situācija nozarē ir būtiski uzlabojusies, apsardzes jomā aizvien ir daudz sasāpējušu jautājumu, kas rezultātā veido vienu galveno problēmu – sistēmiski nesakārtotu spēles laukumu, kas līdz ar to ļauj lielai daļai uzņēmēju nesodīti darboties, labākajā gadījumā, puslegāli. Tas savukārt godīgajiem tirgus dalībniekiem apgrūtina iespēju sniegt klientiem kvalitatīvus pakalpojumus, jo, legāli algojot profesionālus darbiniekus un nomaksājot valstij visus nodokļus, tie kļūst nekonkurētspējīgi.

Pretēji ierastajai praksei, kad lielākā daļa nozaru asociāciju aktīvi cīnās pret valsts vēlmi noteikt stingrākus regulējumus nozarei, apsardze ir viena no nedaudzajām jomām, kur uzņēmēju organizācijas pašas rosina nozares uzraugam noteikt būtiski stingrākus nosacījumus nozarei. Iemesls šādai vēlmei ir fakts, ka nozarē strādājošie redz, kādos apmēros tiek krāpta valsts tās acu priekšā. Turklāt jāatceras, ka apsardzes nozare ir licencēto nozaru skaitā, kas nozīmē, ka valsts pati jau sākotnēji ir noteikusi šīs nozares īpašo statusu.

Tipisks piemērs ir valsts iestāžu izsludinātie publiskie iepirkumi, kuros regulāri uzvar tādi uzņēmumi, kas nodokļos nomaksā mazāk, nekā teorētiski būtu iespējams, pat ja tiktu izpildīti tikai šajos publiskajos iepirkumos noteiktie darba uzdevumi. Nereti publisko iepirkumu nolikumā cena ir galvenais kritērijs, kas nosaka kandidātu iespējas uzvarēt iepirkumā. Rodas paradoksāla situācija, jo valsts iestādes sāk sargāt uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus. Tā kā šie uzņēmēji publiskajos iepirkumos piedāvā zemāku cenu, godprātīgie uzņēmumi zaudē savu konkurētspēju un publiskajos iepirkumos izvēlas vairs nepiedalīties.

Katrai situācijai ir risinājumi

Viens no priekšlikumiem nozares sakārtošanai un pelēkās zonas izskaušanai ir nozarē strādājošo komersantu reģistra izveide. Gada sākumā Iekšlietu ministrija informēja, ka ir aprēķināts, ka apsardzes nozares komersantu reģistra izveidei būtu nepieciešami 158 tūkstoši eiro. Diemžēl šis projekts ir iestrēdzis Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas gaiteņos. Negribētu ticēt, ka tas tiek speciāli bremzēts, lai kādus pasargātu no tik ļoti nepieciešamās atklātības un caurspīdīguma apsardzes nozarē.

Kā vienu no finansējuma avotiem DNKA ir piedāvājusi pārlicencēšanas nodevas ieviešanu apsardzes uzņēmumiem, ko legāli strādājošie nozares uzņēmumi ik gadu ir gatavi arī maksāt, apzinoties, ka šādu reģistru izveide un uzturēšana būtiski atvieglos ēnu ekonomikas izskaušanu nozarē. Vai šajā gadījumā ir stāsts par to, ka ierēdniecība un politiķi kārtējo reizi noraida nozares organizāciju iesniegtos priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas vērsti uz to, lai apsardzes nozarē darbotos godīgas konkurences pamatprincipi un valsts varētu iekasēt nodokļos tās summas, kuras pienākas nomaksāt katram nozares uzņēmumam?

Lai samazinātu aplokšņu algu maksāšanas paradumus apsardzes nozarē, patlaban nozares asociācijas ir uzsākušas pārrunas par nozares minimālās algas fiksēšanas iespēju, kas tiktu ieviesta, noslēdzot nozares ģenerālvienošanos. DNKA šādu vienošanos atbalstītu, jo, piemēram, DNKA biedri vien veido gandrīz 30% no nozares kopējā apgrozījuma, un, vienojoties ar citām nozares organizācijām, tiktu izpildīti Darba likumā noteiktie priekšnosacījumi. Šādas ģenerālvienošanās panākšana noteikti mazinātu aplokšņu algu īpatsvaru un līdz ar to pelēko sektoru apsardzes nozarē un palīdzētu valsts institūcijām veiksmīgāk cīnīties ar aplokšņu algu maksātājiem. Turklāt minimālās nozares algas noteikšana veicinātu nozares caurspīdību un garantētu vienādus spēles noteikumus visiem apsardzes jomā strādājošajiem. Tomēr šeit ir kāds būtisks priekšnoteikums – valsts institūcijām vispirms ir jāpanāk, lai jau pašlaik negodīgie uzņēmumi nomaksā visus nodokļus vismaz no valstī jau esošās minimālās algas.





Atpakaļ

Pieteikties pakalpojumam
Draugiem.lv Facebook Twitter

Auto asociācija ir noslēgusi 13.12.2010.g. līgumu Nr. L-APA-10-0023 ar v/a „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” par projekta Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas biedru darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana īstenošanu, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds. SIA „GRIFS AG” šī projekta ietvaros veiks savu darbinieku apmācību.